hw_7cccadab5f7e3e92
Ar Krieviju saistīti hakeri atver plūdu aizvaru dambī Bremangerā, Norvēģijas rietumos.
2025. gada aprīlī Norvēģijas iestādes atklāja, ka kiberuzbrucēji, kuri, domājams, ir saistīti ar Krievijas aktoriem, attālināti bija atvēruši aizvarus dambī Bremangerā aptuveni uz četrām stundām, izlaižot apmēram 500 litrus ūdens sekundē. Incidents bija vērsts pret infrastruktūru, kas netieši saistīta ar valsts hidroenerģijas un upju sistēmu, lai gan dambis galvenokārt tika izmantots akvakultūrai, tādējādi padarot to par kritiskās infrastruktūras objektu civilai izmantošanai. Norvēģijas rietumu reljefs un attālinātās hidroiekārtas ir daļa no valsts elektroapgādes un ūdens pārvaldības tīkla, un šādu attālinātu infrastruktūru ir grūtāk uzraudzīt un aizsargāt. Norvēģijas iekšējās izlūkošanas dienests publiski piedēvēja notikumu ar Krieviju saistītiem hakeriem un uzsvēra, ka mērķis drīzāk bija signalizēšana un gatavības pārbaude, nevis upuru izraisīšana. Šī dinamika atbilst pelēkās zonas loģikai: zema sliekšņa infrastruktūras traucējums kā piespiedu instruments zem bruņota uzbrukuma sliekšņa. Papildus pašam dambim incidents radīja jautājumus par Norvēģijas vadības sistēmu noturību attālinātās instalācijās, ICS/SCADA drošības pastiprināšanu un pretinieka kiberspēju uzraudzību. Norvēģijas valdība reaģēja, paaugstinot savu draudu novērtējumu, stratēģiski pārskatot ūdens infrastruktūras kiberaizsardzību un palielinot sadarbību ar Ziemeļvalstu un NATO kiberpartneriem.
E/M/R/S vērtējumi
- EEsamība0/4 · Nav novērtēts
- MNolūks0/4 · Nav novērtēts
- RSaikne ar Krievijas aktoru0/4 · Nav novērtēts
- SKrievijas valsts atbildība0/4 · Nav novērtēts
Fakti
Nav faktu
Avoti
-
- Loma
- discovery_lead
- Datums
- 2025-04-06T22:00:00Z
In April 2025 Norwegian authorities discovered that cyber-attackers—believed to be linked to Russian actors—had remotely opened flood-gates at a dam in Bremanger for approximately four hours, releasing about 500 litres of water per second. The incident targeted an infrastructure indirectly tied to the national hydropower/river system (though the dam was primarily used for aquaculture), making it a critical infrastructure asset for civil use. Western Norway’s terrain and remote hydro-installations are part of the national electricity and water-management grid, and such remote infrastructure is harder to monitor and secure. Norway’s domestic intelligence agency publicly attributed the event to Russian-linked hackers and emphasised that the purpose was more about signalling and testing readiness than causing casualties. The dynamic aligns with grey zone logic—low-threshold infrastructure disruption serving as a coercive tool below the threshold of armed attack. In addition to the dam itself, the incident raised questions about the resilience of Norway’s control-systems in remote installations, reinforcement of ICS/SCADA security, and surveillance of adversary cyber-capabilities. The Norwegian government responded by elevating its threat assessment, reviewing water-infrastructure cyber-defences strategically, and increasing cooperation with Nordic and NATO cyber-partners.